Olgas jautājums:
Cienījamais Šiva! Vēlos parunāt par Bhagavad – Gītu. Mani interesē, ko nozīmē, lūk, šis Krišnas izteikums: “Viss, kas ir radīts, sākumā ir neizpausts, vidū – izpausts, un pēc iznīcināšanas atkal neizpausts. Kādēļ tad sērot”? (Bhagavad – Gīta, 2 nodaļa, 28.pants)
Kas ar to ir domāts?
Paldies.
ATBILDE
ॐ नमः शिवाय
Paldies par jautājumu.
Šeit runa ir par to, ka cilvēka apziņa ir izpausta stāvoklī starp dzīvi un nāvi. Neskatoties uz to, ka mēs varam vērot fizisko ķermeni dzīves laikā un pēc nāves, tā patiesā būtība jeb Ātmans paliek neizpausts, tas ir, neredzams, bet tad, kad fiziskais ķermenis nomirst, apziņa kļūst redzama, kad ķermenis parādās atkal, apziņa atkal kļūst neredzama.
Ātmans jeb cilvēka patiesā apziņa ir mūžīga. Kad cilvēka apziņa izpaužas viņa ķermenī, viņš atrodas Avidjā jeb neziņā, identificējot sevi ar savu fizisko ķermeni un aplūkojot šī ķermeņa nāvi kā galīgo nāvi, bet ķermeņa nāve nenozīmē apziņas nāvi, jo tā ir mūžīga. Tāpēc Krišna arī saka, ka nav vērts pārdzīvot par nāvi, jo cilvēks ir mūžīgs, galīgs ir tikai viņa fiziskais ķermenis. Tam, kas kādreiz parādījies (fiziskais ķermenis) ir jāpazūd (nāve). Tikai tas, kas nekad nav dzimis nevar arī nekad nomirt (apziņa).
tematiskās lekcijas
«Bhagavad Gītā. Dzīves instrukcija»
«Bhagavad Gītā. Kā attīstīt sevī Vairāgju – nepieķeršanos un iekšējo brīvību»
«Bhagavad Gītā. Cilvēka spējas un efektivitāte»
«Bhagavad Gītā. Kā attīstīt sevī Viveku – spēju atšķirt cēloņus no sekām un redzēt patiesību. Intuīcija»
«Bhagavad Gītā. Kas ir vientulība un ko ar to iesākt»
«Bhagavad Gītā. Iziešana no pretstatu vienotības – vienigais ceļš uz laimi Kali-Jugā»
«Bhagavad Gītā. Kas ir bailes un ko ar tām darīt»
«Bhagavad Gītā. Atslēga dzīves sapratnei un palīgs darbībā»