Darjanas jautājums:
OM. Man ir jautājums par reliģiju un tradīcijām. Nesen bija Lieldienas un es nopietni aizdomājos, kā no augšas varēja ieviest tradīciju sisties ar nedzimušiem putnēniem, un vispār neticu nevienai reliģijai, vēl vairāk tāpēc, ka tā uzspiež sabiedrībai savu, un cik daudz nevainīgo ir sodījusi. Jo vairāk es uzzinu un cenšos iedziļināties šajā jautājumā, jo vairak man rodas jautājums, kur tad tur ir Dievs. Radinieki nesaprot mani un vīru par to, ka viņš atbalsta mani, ka bērni neēd gaļu, un kā var bērnus pusotra gada vecumā nelaist bērnudārzā, un par daudz ko citu. Bet pašreiz jau vairākus gadus atliekam jautājumu par kristīšanu. Mēs nevēlamies kristīt savus bērnus, un to viņi it īpaši nevar saprast, un reizēm rodas šaubas, vai labāk nenokristīt, lai liek mūs mierā. Bet nespēju samierināties ar šo domu, un kaut kur dvēselē sajūta, kas radusies droši vien no nezināšanas, ka nevēlos pieņemt un vaidot karmisku saikni ar visu šo vēsturi ne sev un īpaši ne saviem bērniem. Vēl jo vairāk es neticu, ka kristīšana iedos sargenģeli utml., kā vienmēr šajā sakarā tiek runāts. Tāpēc, ka ticu tam, ka Dievs ir katrā no mums, un Viņam ir vienalga, vai cilvēks ir kristīts vai nē, un pie kādas ticības vai nacionalitātes pieder. Lūdzu, Šiva, pastāstiet par reliģiju un baznīcu. Lai pieņemtu galējo lēmumu un nenodarītu pāri bērniem. Vēlos uzzināt daudz jauna par to, un priekš kam tas tika radīts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bērni aug un uzdod daudz jautājumus par to, kāpēc mums ir savādāk, nekā pārējiem. Izstāstiet, lūdzu. Jau iepriekš pateicos. OM SHAANTI.
ATBILDE
Om Namah Shivaaya, Darjana,
Рaldies par jautājumiem.
Kā vienmēr sanāca neliels raksts.
Vispirms jāsaprot, ka Jūsu vecāki un radinieki noteikti nav Jūsu ienaidnieki, kaut savā praksē esmu sastapies ar savādākiem gadījumiem, bet tas ir reti. Vienkārši viņi tā saprot labestību. Ne velti Joga saka, ka nav uz pasaules grēka, vienīgais grēks ir tumsonība. Jo viss, ko dara tumsonīgs cilvēks, tajā skaitā ar vislabākajiem nolūkiem, viņš visu dara par ļaunu sev un citiem. Ne velti Bībelē teikts, ka ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli. Tāpat arī Jūsu vecāki un radinieki savā veidā vēl Jums labu. Tikai viņi to saprot kā regulāru gaļas lietošanu.
Patiešām dīvaina tradīcija — sisties ar putnu embrijiem. Bet tas visdrīzāk ir tāpēc, ka vista nav gaļa, kā saka tautā. Domājot, ka to nevar saukt par dzīvnieku, ka tā ir kaut kas stulbs un neattīstīts, bet olas taču nav «apaugļotas». Kad es stāstu cilvēkiem par to, ka Joga un Ajurvēda neiesaka ēst dzīvniekus, vienmēr rodas līdzīgs dialogs:
— Bet vai zivis var?
— Bet vai tad zivs ir augs?
— Jā, it kā nav, bet olas, tās taču nav apaugļotas?
— Bet vai tad no olām izaug ziedi un koki?
— Mmjā, it kā nē.
— Nu tad viss ir skaidrs?
— It kā jā.
Par “gaļu” man ir vesels lekciju kurss ar nosaukumu «Kāpēc ir bīstami ēst dzīvniekus?». Pasvītroju vārdu «bīstami». Un «Pareiza diēta — ko, cik, kad un kā». Tur es ļoti sīki izstāstu visu par to, kāpēc tieši ir bīstami ēst dzīvniekus, un kā pareizi organizēt savu diētu.
Dīvaini, кad cilvēki lieto alkoholu un narkotikas tas nerada citos tik atklātu nepatiku un naidīgumu (tas ir normāli, visi dzer), kā tas, kad neēd gaļu. Kāpēc? Tādēļ, ka tad, ja lieto alkoholu vai narkotikas, tad tas nav nekas briesmīgs, tajā ziņā, ka nav bīstami, viņi kļūst sliktāki un vājāki, un vēl vairāk, rodas iemesls un morāls attaisnojums, lai viņus kritizētu un pazemotu. Viņi ir zemāk, viņi ir grēcinieki, tātad es esmu augstāk par tiem, labāks un tīrāks, un rodas tiesības kritikai. Un kad citus kritizē, tad paceļas augstāk un kļūst labāki paši savās acīs. Bet tā ir tēma atsevišķai sarunai, par ko stāstu lekcijās «Bahagavad Gītā — dzīves instrukcija».
Ar “gaļu” viss ir otrādi. Kad cilvēks pārstāj ēst dzīvniekus, viņš sper gigantisku soli uz priekšu, viņa apziņas līmenis aug un attīstās. Viņš kļūst labāks. Tāpēc, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam. Tātad citi, “līķēdāji” kļūst sliktāki paši savās acīs, viņi grēko, jo droši vien zemapziņā saprot, ka ēst sev līdzīgos nav pārāk labi un derīgi. Kad viņi Jūs nosoda, viņi patiesībā nosoda paši sevi , aizstāvot savu pozīciju, cenšoties pacelt sevi savās acīs un noniecināt Jūs. Cilvēki citos kritizē to, ko nepieņem sevī, bet nespēj izmainīt. Un vēl, tā ir skaudība par to, ka Jūs esat kļuvis labāks. Tas ir tas pats, kad cilvēkiem nepatīk citu veiksme, šī iemesla dēļ bagātos un veiksmīgos nekur nemīl. Pie tam “līķēdāju” argumenti vienmēr ir vienoti vienā — gaļā ir olbaltumvielas un spēks, kā arī — visi taču ēd. Par šiem smieklīgajiem “argumentiem” es tāpat stāstu augstākminētajās lekcijās. Esmu pārliecināts, ka ja Jūs ar vīru (un tas ir brīnišķīgi, ka viņš domā tāpat kā Jūs) lietotu alkoholu, tad viss būtu vairāk vai mazāk normāli un Jūs tik ļoti nenosodītu. Jūs noteikti esat pievērsuši uzmanību, ar kādu nepatiku un aizdomām kompānijās skatās uz cilvēkiem, kas nelieto alkoholu. Viņi ir svešie.
Starp citu, par gaļu Bībelē teikts kas interesants. Lūk, nedaudzi izvilkumi no tās. Nebūšu slinks, nocitēšu:
Jesaja. 22. nodaļa.
«Gan Dievs, Tas Kungs Cebaots, jūs stingri aicināja tanī laikā raudāt un sērot, nodzīt matus un apvilkt sēru drēbes, bet redzi, valdīja prieks un līksmība, notika vēršu un avju kaušana, gaļas ēšana un vīna dzeršana: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst!“
Tādēļ Tas Kungs Cebaots vairākkārt ir darījis zināmu manām ausīm: „Tiešām, šis noziegums jums netiks piedots, kamēr jūs mirsit!“ To sacījis Dievs, Tas Kungs Cebaots.»
Jesaja. 66 nodaļa.
«Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības, tā arī Es tiem izraudzīšos mokas un likšu pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu ļaunajiem darbiem, jo neviens Man neatbildēja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs, un izvēlējās to, kas Man nepatīk.»
Romiešiem. 14. nodaļa.
«Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu. Tāpēc ir labāk neēst gaļu un nedzert vīnu, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.»
Lūk kā. Jūsu ticīgajiem radiniekiem ļoti noderīgi būtu kaut reizi dzīvē izlasīt Bībeli no sākuma līdz beigām. Jo ļoti bieži, runājot ar ticīgajiem, izrādās, ka viņi Bībeli nemaz nav lasījuši, vai lasījuši ļoti minimāli. Tad rodas jautājums, kādam Dievam tad viņi tic? Bet, ja Bībeles pārzināšanu uzskata par ticības kritēriju, un sarīkotu viņiem eksāmenu tās pārzināšanā, tad «ticība» būtu jāatņem ļoti daudziem. Jo lielākā daļa “ticīgo” Bībeli nemaz nav lasījuši. Un kad es tiem stāstu izvilkumus no tās, viņi ir ļoti izbrīnīti, ka tādas lietas ir Bībelē, kā piemēram, šie fragmenti par gaļu. Tas vispār ir ļoti dīvaini, kā var saukt sevi pat ticīgu kristieti, nezinot kristiānisma pamata kanonus. Līdzīgi, kā zinātnieks, kurš sauc sevi par fiziķi, nekad nebūtu lasījis nevienu fizikas grāmatu.
Kad cilvēki man stāsta par to, ka ir ticīgi, es vienmēr atbildu, ka tas neko nenozīmē, jo pilnīgi visi uz Zemes dzīvojošie cilvēki ir ticīgi. Vieni tic, ka Dievs ir, otri, ka nav. Lūk, arī visa atšķirība. Šodien cilvēkam ir labs garastāvoklis un viņš tic Dievam, bet rīt, kad notiks kaut kas slikts vai “netaisnīgs”, viņš vairs neticēs, un apvainosies uz Dievu. Tā nav Ticība, bet garastāvoklis. Bet praktiski neviens patiesībā NEZIN, ka Dievs ir. Piekritīsiet taču, ka starp ticību un zināšanu ir liela starpība. Mēs taču neticam, ka divreiz divi ir četri. Mēs zinām. Un ja Jums jautās: vai Jūs ticat, ka divreiz divi ir četri un varbūt vēlaties parunāt pat ticību reizrēķinu tabulai, Jūs atbildēsiet: kādas muļķības Jūs jautājat! Kā tam var ticēt vai neticēt! To taču katrs muļķis zina! Bet nez kāpēc runāt par ticību Dievam skaitās normāli, un cilvēki pat apvainojas, ja paskaidro, ka šī “ticība” ne uz ko nav balstīta.
Īstena ticība ir zināšanas, jo tās nav atkarīgas no garastāvokļa un ir mūžīgas. Joga ir zinātniski praktiska Dieva iepazīšanas un atrašanas, metode, ko Viņš pats ir radījis, kā arī vaids, kā dzīvot Viņā. Ir jāattīsta sava apziņa, kā rezultātā cilvēks iemantos Dievu, jo Dievs ir apziņas stāvoklis, un tad baušļi tiks ievēroti automātiski, cilvēkam nebūs sevi jāpiespiež. Kaut ko līdzīgu ir teicis arī Kristus. Lūk, kāpēc visi mēģinājumi pieprasīt Dieva baušļu ievērošanu no cilvēkiem, kuru apziņā nav Dieva, ir beigušies ar krahu.
Tiksim skaidrībā, kas stāv aiz lielākās daļas cilvēku tā saucamās «ticības». Kad man saka, ka esmu ticīga, es parasti uzdodu vienkāršu jautājumu: kas tad ir Jūsu ticība? Uz ko vienmēr seko sekojošas atbildes: esmu kristīta; vai es eju uz baznīcu, dažreiz, svētkos; vai dažreiz ievēroju gavēni, vai kaut kas tamlīdzīgs. Ļoti, ļoti reti kāds pateiks, ka viņš lūdz Dievu. Rodas priekšstats, ka cilvēki vienkārši spēlē spēli ar nosaukumu “reliģija”.
Jā, patiešām ir sastopami arī patiesi ticīgi cilvēki, kas DZĪVO pēc Viņa baušļiem, nevis “tic”, un viņi savu ticību neizrāda, bieži vien pat nesauc sevi par ticīgiem.
Bet tagad pēc kārtas: par kristīšanos. Es parasti stāstu tādu gadījumu. Vai esat dzirdējuši par janičariem? (Neviens vēl ne reizi nav atbildējis, ka zina). Tie bija Osmaņu impērijas, kā tagad teiktu, “elitārie karotāji”. Viņi sastādīja sultāna personisko gvardi, viņa apsardzi un izcēlās ar īpašu reliģisko fanātismu un cietsirdību. Viņi visi, dabiski, bija musulmaņi. Kāds sakars te ar janičariem, Jūs jautāsiet? Lūk, kāds. Viņi visi tika atlasīti vienīgi no bērniem, kas nolaupīti slāvu un citās Eiropas zemēs, tātad tie nebija turki, vēl vairāk, viņus sāka trenēt kopš bērnības. Pastāv interesantas aculiecinieku vēsturiskās liecības, kas stāstīja par tiem, kā par cilvēkiem ar gaišām acīm un gaišiem matiem. Tas nozīmē, ka viņi visi, dabiski, bija kristīti. Tātad kristīšana viņiem nepalīdzēja saglabāt ticību . Ir zināms, ka cilvēka apziņa sāk izpausties vidēji 3 gadu vecumā. Toties kristīšana parasti notiek tūlīt pēc dzimšanas. Rodas jautājums: kas tad tiek kristīts? Ja bērnam par šo faktu nākotnē neviens nepastāstīs, viņš vienkārši par to arī neuzzinās, kā tas arī notika ar janičariem. Šajā ziņā baptisti vismaz saprot, ko dara, izdarot savu izvēli un pieņemot kristīgo ticību apzinātā vecumā. Un ja nu bērns negribēs būt kristietis? Es zinu gadījumus, kad kristīti cilvēki atsakās no savas ticības un pāriet citā.
Par baznīcu. Lūdzu, parādiet man Jaunajā Derībā kaut vienu vietu, kur teikts, ka Kristus piesauc celt baznīcas savā vārdā un runā par nepieciešamību tās apmeklēt. Tieši pretēji, Kristus visu laiku runā par to, ka Dievs ir cilvēkā pašā, un tur tas arī jāmeklē, ka JĀDZĪVO Dievā. Visa viņa mācība ir rekomendācijas par to, kā veidot savu dzīvi saskaņā ar Dievu. Pietiek pieminēt viņa 10 baušļus. Bet, ja cilvēks melo, zog, nogalina un dažādos veidos pārkāpj Dieva Likumus, un tajā pašā laikā regulāri apmeklē baznīcu, tad tādu cilvēku sauc par liekuli, vai «ticīgo», bet nekādā gadījumā ne par to, kas dzīvo Dievā. Tas, uz ko aicināja Kristus, ir cilvēka tikumīga pārveide. Tā ir dzīve Dievā un pēc Viņa likumiem. Tieši tāpēc Kristus arī tika atsūtīts uz Zemes. Bet, kā vienmēr cilvēki neko nesaprata, visu izkropļoja un pārvērta parastā formalitātē — vienkāršā baznīcas apmeklējumā. Mani nebeidz pārsteigt cilvēku tumsonība. Bībele tiek izdota jau divus tūkstošus gadu, miljardiem cilvēku to it kā ir lasījuši, bet tik vienkāršas un acīmredzamas lietas nav sapratuši, vai arī NAV GRIBĒJUŠI saprast. Jo daudz vienkāršāk taču ir aiziet uz baznīcu, nekā mainīt savu apziņu un dzīvesveidu. Kali Jugā, kurā mēs dzīvojam, ir ļoti raksturīgi saturu nomainīt pret formu, ko mēs redzam absolūti visā, tajā skaitā arī cilvēka attieksmē pret Dievu.
Bet taisnības labad jāsaka, ka iet uz baznīcu tomēr ir labāk, kā uz rokkoncertiem vai lietot alkoholu. Tāda “ticība” ir labāka, kā ateisms. Tāpat nedrīkst smieties un ņirgāties par ticīgo jūtām, lai arī kādas tās nebūtu. Japieņem cilvēki tadi, kādi tie ir. Vinus pārveidot Jus tāpat nespēsiet.
Par gavēni. Kad man par to sāk stāstīt, es atbildu, ka jau vairāk, kā 30 gadu neēdu dzīvniekus, un neuzskatu to par varoņdarbu, jo tā ir normāla diēta visiem īsteniem Jogiem. Un mans «gavēnis» būs daudz īpašāks par Jūsējo un turpinās jau daudz ilgāk. Tad sanāk, ka esmu desmitiem reižu vairāk kristietis, kā Jūs, bet es patiesībā esmu vienisprātis ar Kristus mācību, tāpēc bieži viņu citēju. Kaut gan gavēnis ir labi, tikai ļoti īss tas ir, vajadzētu to paildzināt. Paredzu asas iebildes manam priekšlikumam. Starp citu, Jūs, Darjana, varat pateikt saviem radiniekiem, ka Jums ir tāds ieildzis «skarbs» gavēnis. Un ko tad viņi Jums atbildēs?
Par bērniem. Jūsu pieņemtais lēmums neatdot bērnus bērnudārzā ir pareizs. Jo vairāk laika bērns pavadīs kopā ar māti, jo labāk tas atsauksies uz viņa turpmāko dzīvi. Tas tāpēc, ka saskaņā ar Džiotiša Vēdu (vēdisko astroloģiju) māte ir ceturtā Bhāva Džanmakālagrāha (horoskopā). Šī pati Bhāva atbild par psihisko noturību, statusu, uzticamību, ģimeni un cilvēka aizsardzību. Tas savukārt nozīmē, ka visi šie aspekti ir saistīti ar māti. Kāda ir māte, kādas attiecības tai ir ar savu bērnu, cik daudz uzmanības viņa tam velta, tas lielā mērā noteiks to, kā šie aspekti vēlāk izpaudīsies turpmākajā dzīvē. Bet izvēle, atdot vai neatdot bērnu bērnudārza, protams, ir atkarīga no vecāku iespējām.
Man nav nekas pret reliģiju. Jebkurā gadījumā, tas ir labāk, kā nekas. Bet problēma ir tāda, ka šodienas reliģija ir ceļš uz nekurieni, ceļš strupceļā. Nav brīnums, ka interese par to visā pasaulē samazinās. Tas tāpēc, ka tādā veidā, kādā tā pastāv pašreiz, tā nespēj atrisināt nevienu problēmu, kas stāv cilvēces priekšā. Un tā ir absolūti likumsakarīga parādība, jo iekšējas transformācijas vietā tā piedāvā ārišķīgu rituālu ievērošanu, apgalvojot, ka tas arī būs problēmu risinājums. Bet, ja Jūs apģērbsiet «Barselonas» futbola kluba kreklu, kā to ļoti daudzi arī dara, vai tad tāpēc Jūs kļūsiet par tā spēlētāju? Ir laba Austrumu paruna, ko es bieži citēju: lai cik bieži tu nekliegtu vārdu halva, mutē tāpēc saldāks nepaliks. Lai dzīve kļūtu labāka un laimīgāka, bet tieši to jau arī visi vēlas, ir jāattīsta sava apziņa, atverot sevī Dievu, jo Dievs ir apziņas stāvoklis, tātad Viņš ir katrā no mums, kā arī Viņš ir visa radītājs un pirmavots visam dzīvē. Šai Dieva atklāšanai sevī arī ir veltīta visa Sanātana Dharma, Joga un Tantra. Tas palīdzēs atrisināt visas cilvēku problēmas un iedos to, ko tie vēlas. Uz tieši to arī sludināja Kristus, tikai viņu diemžēl nesaprata. Kā teicis kāds zināms politiķis, un šī viņa frāze jau kļuvusi spārnota: gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr. Tāpēc, ka Kali Juga, savādāk nemaz nevarēja būt.
Veiksmi Jums,
OM ŠĀNTI